Kad mēs pārnācām mājās, Zvondāns mierīgi lasīja grāmatu. Luna noskūpstīja brāli uz pieres.
-Es tev sagatavoju siltu un smaržīgu vannu,-
Viņš atbildēja. Viņa viegli uzsmaidīja Zvondānam un palūkojās uz mani ar noslēpumainu smaidu. Zvondāns piecēlās kājās.
-Vai nevēlies aiziet ar mani uz upi?-
Viņš jautāja. Telpā ieplūda maiga magoņu smarža.
Biju netīrs. Vēlējos nomazgāties, taču mani mocīja vēlme palikt un nomazgāt Lunu. Atkal pieskarties viņas burvīgajai ādai, un varbūt pat mazgāties kopā, taču es sapratu, ka Zvondānam tas nepatiktu.
-Jā, kāpēc gan ne?-
Es atbildēju. Mēs atkal izgājām naktī, tā likās mazliet vientuļa un salta.
-Luna man pastāstīja par rūnām.-
Es iesāku sarunu.
-Droši vien viņa gribēja, lai Tu zini visu.-
Atbildēja Zvondāns. Es atkal ieskatījos viņa dievišķajā sejā. Mēness dēls, Zvaigznes dēls. Viņš varētu mirdzēt debesīs viens pats, un visa pasaule apbrīnotu viņa spožumu.
-Viņa man pastāstīja par zīmēm. Luna nosauca pirmās divas. Vai Tu vari man pastāstīt vairāk?-
-Es tev sagatavoju siltu un smaržīgu vannu,-
Viņš atbildēja. Viņa viegli uzsmaidīja Zvondānam un palūkojās uz mani ar noslēpumainu smaidu. Zvondāns piecēlās kājās.
-Vai nevēlies aiziet ar mani uz upi?-
Viņš jautāja. Telpā ieplūda maiga magoņu smarža.
Biju netīrs. Vēlējos nomazgāties, taču mani mocīja vēlme palikt un nomazgāt Lunu. Atkal pieskarties viņas burvīgajai ādai, un varbūt pat mazgāties kopā, taču es sapratu, ka Zvondānam tas nepatiktu.
-Jā, kāpēc gan ne?-
Es atbildēju. Mēs atkal izgājām naktī, tā likās mazliet vientuļa un salta.
-Luna man pastāstīja par rūnām.-
Es iesāku sarunu.
-Droši vien viņa gribēja, lai Tu zini visu.-
Atbildēja Zvondāns. Es atkal ieskatījos viņa dievišķajā sejā. Mēness dēls, Zvaigznes dēls. Viņš varētu mirdzēt debesīs viens pats, un visa pasaule apbrīnotu viņa spožumu.
-Viņa man pastāstīja par zīmēm. Luna nosauca pirmās divas. Vai Tu vari man pastāstīt vairāk?-